1Tāpēc, nevarēdami ilgāk paciest, nolēmām palikt Atēnās vieni. 2Un mēs sūtījām mūsu brāli Timoteju, Kristus evaņģēlija Dieva kalpu, lai viņš jūs stiprinātu un pamudinātu ticībā, 3Lai neviens tagadējos spaidos nesāktu šaubīties, jo jūs paši zināt, ka tam mēs lemti. 4Jo arī tad, kad bijām pie jums, mēs jums pasludinājām, ka mums būs jācieš apspiešanas, un, kā jūs zināt, tas tā arī notika. 5Tāpēc es, nevarēdams ilgāk paciest, sūtīju uzzināt, kā ir ar jūsu ticību, vai kārdinātājs nav ievedis jūs kārdināšanā un vai mūsu darbs nav bijis veltīgs.

6Bet tagad Timotejs no jums atnāca pie mums un pavēstīja mums par jūsu ticību un mīlestību, un ka jūs vienmēr paturat mūs labā piemiņā, ilgodamies mūs redzēt, tāpat kā mēs jūs. 7Tāpēc, brāļi, jūsu ticības dēļ mēs tikām iepriecināti visos mūsu trūkumos un apspiešanā. 8Ja jūs tagad pastāvat Kungā, tad mēs dzīvojam. 9Jo ar kādu pateicību mēs varam jūsu dēļ pateikties Kungam par lielo prieku, ko izjūtam mūsu Dieva priekšā par jums? 10Dienu un nakti mēs ļoti lūdzam Dievu, lai redzētu jūs vaigā un papildinātu to, kas jūsu ticībai vēl trūkst.

11Bet mūsu Dievs un Tēvs un mūsu Kungs Jēzus Kristus lai virza mūsu ceļu pie jums! 12Bet Kungs lai pavairo un bagātus jūs dara mīlestībā savā starpā un ar visiem, tāpat kā mēs ar jums. 13Un lai stiprina jūsu sirdis, ka tās svētumā būtu nevainojamas mūsu Dieva un Tēva priekšā, kad atnāks mūsu Kungs Jēzus Kristus kopā ar visiem saviem svētajiem. Amen.