2Savam vismīļajam dēlam Timotejam: žēlastība, žēlsirdība un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Kristus Jēzus!

3Es pateicos Dievam, kam, tāpat kā mani vectēvi, kalpoju skaidrā sirdsapziņā, ka es nemitīgi tevi pieminu savās lūgšanās dienu un nakti. 4Atminēdamies tavas asaras, es ilgojos tevi redzēt, lai es kļūtu pilns prieka. 5Es atceros tavu neliekuļoto ticību, kas agrāk piemita tavai vecmāmuļai Loidai un tavai mātei Eunikai, un es esmu pārliecināts, ka arī tev. 6Šī iemesla dēļ es tev atgādinu atdzīvināt Dieva žēlastību, kas ar manu roku uzlikšanu ir tevī. 7Jo Dievs mums nav devis bailīguma, bet gan spēka un mīlestības, un godprātības garu.

8Tāpēc nekautrējies no mūsu Kunga liecības, nedz no manis, Viņa gūstekņa, bet Dieva spēkā līdzdarbojies evaņģēlijā! 9Viņš mūs izglāba un ar svētu aicinājumu aicināja ne mūsu nopelnu dēļ, bet saskaņā ar savu nodomu un žēlastību, kas mums dota Kristū Jēzū pirms mūžīgiem laikiem, 10Bet tagad tā kļuvusi redzama, parādoties mūsu Pestītājam Jēzum Kristum, kas uzvarēja nāvi, bet evaņģēlijā apgaismoja dzīvību un neiznīcību. 11Tādēļ esmu iecelts sludinātājs, apustulis un tautu mācītājs. 12Šī iemesla dēļ es arī tā ciešu, bet es nekaunos, jo es zinu, uz ko esmu ticējis, un es esmu pārliecināts, ka Viņam ir vara man uzticēto uzglabāt līdz tai dienai. 13Veselīgās mācības paraugu, ko dzirdēji no manis, turi ticībā un mīlestībā Kristū Jēzū! 14Sargi tev uzticēto labo mantu Svētā Gara spēkā, kas mūsos mājo!

15Tu zini to, ka visi, kas dzīvo Āzijā, no manis ir novērsušies, starp tiem Figels un Hermogens. 16Kungs lai parāda žēlsirdību Onezifora namam, jo viņš bieži mani atspirdzināja un nekaunējās manu važu, 17Bet viņš, atnācis Romā, rūpīgi mani meklēja un arī atrada. 18Lai Kungs dod viņam atrast žēlastību no Kunga viņa dienā! Un cik daudz viņš man Efezā kalpoja, to tu labāk zini.