1Es saku: tik ilgi, kamēr mantinieks ir mazgadīgs, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut viņš ir visa kungs, 2Bet līdz tēva nozīmētajam laikam viņš padots aizbildņiem un pārvaldniekiem. 3Tā arī mēs, kamēr nebijām pieauguši, bijām pasaules pamatvielu kalpībā. 4Bet Dievs, laikam piepildoties, sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes, padotu likumam, 5Lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni. 6Bet tā kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba - Tēvs! 7Tātad vairs nav kalps, bet ir dēls, un ja dēls, tad arī mantinieks caur Dievu.

8Toreiz gan jūs, nepazīdami Dievu, kalpojāt tiem, kas savā būtībā nav dievi. 9Bet tagad jūs esat Dievu atzinuši, vai labāk: Dievs jūs ir pazinis. Kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pamatvielām, kurām no jauna gribat kalpot? 10Jūs ievērojat dienas un mēnešus, un laikus, un gadus. 11Es bīstos, ka tik es nebūtu veltīgi pie jums strādājis.

12Brāļi, es jūs lūdzu, esiet tādi kā es, jo es esmu tāds kā jūs. Jūs man nekā ļauna neesat darījuši. 13Jūs atminaties, ka es agrāk sludināju jums evaņģēliju, būdams miesīgi vājš, bet manu miesas stāvokli, kas bija jums pārbaudījums, 14Jūs nenopēlāt un nenicinājāt, bet jūs pieņēmēt mani it kā Dieva eņģeli, it kā Jēzu Kristu. 15Kur tad jūsu svētlaimība? Jo es jums apliecinu, ka jūs, ja tas būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši. 16Vai es, runādams jums patiesību, esmu kļuvis jūsu ienaidnieks? 17Tie rūpējas par jums, bet ne labā nolūkā; tie grib jūs atšķirt, lai jūs rūpētos par viņiem. 18Bet teicami ir, ja jūs vienmēr cenšaties uz labu un ne tikai tad, kad es esmu pie jums. 19Mani bērniņi, es atkal sāpēs jūs dzemdēju, līdz kamēr Kristus izveidosies jūsos. 20Bet es tagad gribētu būt pie jums un mainīt savu balsi, jo esmu nesaprašanā par jums.

21Sakiet man, jūs, kas gribat padoties likumam, vai jūs likumu neesat lasījuši? 22Jo ir rakstīts, ka Ābrahamam bijuši divi dēli: viens no kalpones, otrs no brīvās. 23Tas, kas no kalpones, piedzima miesīgi, bet tas, kas no brīvās, saskaņā ar apsolījumu. 24Tas ir pateikts līdzībā. Šīs ir divas derības: viena Sinaja kalnā, kas dzemdē verdzībai, tā ir Agare. 25Bet Sinaja kalns ir Arābijā; tam ir kopība ar tagadējo Jeruzalemi, kas reizē ar saviem bērniem dzīvo verdzībā. 26Turpretī Jeruzaleme, kas augšā, ir brīva; tā ir mūsu māte.

27Jo ir rakstīts: Priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē; līksmo un gavilē, kas necieš dzemdību sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs.

28Bet mēs, brāļi, kā Īzāks esam apsolījuma bērni. 29Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad.

30Bet ko saka Raksti? Padzen kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks līdzīgi brīvās dēlam.

31Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet brīvās bērni saskaņā ar brīvību, kādai Kristus mūs ir atbrīvojis.