1Jo katrs augstais priesteris, no ļaudīm ņemts, ļaužu dēļ tiek iecelts tanīs lietās, kas attiecas uz Dievu, lai Viņš upurētu dāvanas un upurus par grēkiem; 2Lai Viņš varētu līdzjust tiem, kas nezina un maldās, jo arī Viņš pats apņemts vājībām. 3Tādēļ Viņam jāupurē kā par tautas, tā arī par saviem grēkiem. 4Un neviens šo godu neņem pats sev, bet tas, ko Dievs aicina tāpat kā Āronu.

5Tāpat arī Kristus nav sevi pagodinājis, lai kļūtu augstais priesteris, bet Tas, kas sacīja Viņam: Tu esi mans Dēls, šodien es Tevi esmu dzemdinājis.

6Kā arī Viņš citā vietā saka: Tu esi priesteris mūžīgi saskaņā ar Melhizedeka iekārtu. (Ps 109,4)

7Savās miesīgajās dienās Viņš, skaļi saukdams, ar asarām raidīja lūgšanas un pārlūgumus Tam, kas Viņu spēja izglābt no nāves. Savas godbijības dēļ Viņš tika uzklausīts; 8Un Viņš, būdams Dieva Dēls, tomēr mācījās paklausību no tā, ko izcieta. 9Un Viņš, sasniedza pilnību, kļuva visiem, kas Viņam paklausa, mūžīgās pestīšanas cēlonis, 10Dieva nosauktais augstais priesteris saskaņā ar Melhizedeka iekārtu.

11Par to mums būtu daudz kas sakāms, bet grūti izskaidrot, jo jūs esat kļuvuši kūtri klausīties. 12Jo lai gan laika ziņā jums vajadzētu būt skolotājiem, vēl jums vajaga kādu, kas jūs mācītu Dieva vārdu pirmssākumus. Un jūs esat kļuvuši par tādiem, kam vajag piena, bet ne cietas barības. 13Jo katrs, kas vēl ar pienu barojams, taisnības vārdu nesaprot, jo tas ir bērns. 14Bet pilnīgajiem pienākas cieta barība; tiem piedzīvojumos prāti vingrināti atšķirt labu no ļauna.