1Un Viņam izejot no svētnīcas, viens no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: Mācītāj, lūk, kādi akmeņi un kādas celtnes! 2Un Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Vai tu redzi visas šīs lielās celtnes? Akmens uz akmens nepaliks, kas netaptu sagrauts. (Lk 19,44; 21,6)

3Un kad Viņš sēdēja iepretim svētnīcai Olīvkalnā, Pēteris un Jēkabs, un Jānis, un Andrejs atsevišķi jautāja Viņam: 4Saki mums, kad tas notiks un kāda zīme būs, kad tas viss sāks piepildīties? 5Un Jēzus atbildēdams sāka viņiem runāt: Skatieties, ka jūs kāds nepieviļ! 6Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un daudzus pievils. 7Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un karu nostāstus, nebīstieties, jo tam ir jānotiek, bet vēl nav gals. 8Jo tauta celsies pret tautu, un valsts pret valsti, un vietām būs zemestrīces un bads. Tas būs bēdu sākums.

9Bet paši sevī skatieties! Jo viņi jūs nodos tiesai un sinagogās jūs šaustīs, un manis dēļ jūs stāsieties valdnieku un ķēniņu priekšā viņiem par liecību. 10Un pirms tā jātop evaņģēlijam pasludinātam visām tautām. 11Un kad viņi jūs vedīs nodošanai, iepriekš nedomājiet par to, kas jums būs jārunā; bet kas jums tanī stundā tiks dots, to runājiet, jo jūs neesat tie, kas runā, bet Svētais Gars. 12Bet brālis nodos nāvei brāli un tēvs dēlu; un bērni sacelsies pret vecākiem un nonāvēs viņus. 13Un mana vārda dēļ jūs visi ienīdīs. Bet kas izturēs līdz galam, tas izglābsies.

14Bet kad redzēsiet izpostīšanas negantību esam, kur nevajag, kas to lasa, lai saprot! - tad, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos! 15Un kas uz jumta, tas lai nenokāpj namā un lai neieiet kaut ko paņemt savās mājās! 16Un kas būs tīrumā, lai neatgriežas atpakaļ paņemt savas drēbes! 17Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās! 18Bet lūdziet Dievu, lai tas nenotiek ziemā! 19Jo tanīs dienās būs tādas apspiešanas, kādas nav bijušas no iesākuma līdz šim, kamēr Dievs pasauli radījis, un arī vairs nebūs. 20Un ja Kungs šīs dienas nesaīsinātu, neviena miesa netiktu izglābta, bet izvēlēto dēļ, kurus Viņš ir izredzējis, Viņš šīs dienas saīsinājis. 21Un ja kāds tad jums sacīs: Lūk, še ir Kristus, lūk, tur, tad neticiet! 22Jo celsies viltus kristi un viltus pravieši, un darīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos. 23Bet to jūs ievērojiet! Lūk, es esmu jums to visu iepriekš pateicis.

24Bet tanīs dienās pēc tām apspiešanām saule aptumšosies, un mēness nedos vairs savu spīdumu, 25Un zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi sakustēsies. 26Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebešos lielā spēkā un godībā. 27Un tad Viņš sūtīs savus eņģeļus un sapulcinās savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes gala līdz debesu augstumiem.

28Bet mācieties līdzību no vīģes koka! Kad jau tā zari kļūst maigi un lapas plaukst, tad ziniet, ka vasara tuvu. 29Tā arī jūs, kad redzēsiet to notiekam, ziniet, ka Viņš tuvu durvju priekšā. 30Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks. 31Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs. 32Bet par šo dienu vai stundu neviens nezina: ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, tikai Tēvs.

33Skatieties, esiet modri un lūdziet Dievu, jo jūs nezināt, kad tas laiks būs. 34Tas ir tā: cilvēks, aizceļodams tālumā, atstāja savu namu un deva saviem kalpiem varu pār katru darbu, un durvju sargam pavēlēja būt nomodā. 35Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt, kad nama Kungs nāks: vakarā vai nakts vidū, vai gaiļiem dziedot, vai agri no rīta. 36Ka viņš, nejauši atnākot, neatrod jūs guļot. 37Bet ko es jums saku, to es saku visiem: Esiet nomodā!